Psiholoģiskie aizsargmehānismi. 2. daļa
► IZSTUMŠANA – sāpīgu, negatīvu atmiņu, emociju izstumšana no apziņas.
“Aizmirsu”, “nepaguvu”, “neizdarīju”…
Piemēram, Tu nevari atcerēties, kur ir noliki mašīnas atslēgas, un kavē darbu. Taču aizmiršanas iemesls ir tas, ka jābrauc uz darbu, uz kuru Tu nevēlies braukt.
► NOLIEGŠANA – sāpīgas realitātes ignorēšana un tāda uzvedība, it kā tās nebūtu. Cilvēks ignorē acīmredzamo realitāti un rada sev šķietamu realitāti, kurā nepatikšanas neeksistē.
“Neredzēju”, “nedzirdēju”, “nepamanīju”, “nav steidzami”, “atliku”…
Piemēram, slavenais Skārletas teiciens: “Es par to padomāšu rīt.”
► AGRESIJA – mutiska un/vai fiziska agresijas izpausme pret citiem, lai sevi pasargātu.
Ir gadījumi, kad agresija ir aizsargmehānisms un pieaugot apdraudējumam, aug arī agresija.
Piemēram, lai slēptu nepārliecinātību vai vainas sajūtu par kādu pieļautu kļūdu, cilvēks “metas virsū” kolēģim un (ap)vaino otru.
► HUMORS – aizsardzība pret traumatisku, sāpīgu pieredzi.
Humora izjūta ir veselīgas personības iezīme un nobriedušas personības aizsargmehānisms.
Tomēr, dažkārt humors neveicina veselīgu adaptāciju. Tā var būt arī izvairīšanās no situācijas nopietnības izpratnes un risinājuma meklēšanas.
Bieži tā ir reakcija uz stresu vai konfliktiem.
Piemēram, kad kāds stāsta par smagu pārdzīvojumu un vienlaicīgi par to smejas.