Psiholoģiskie aizsargmehānismi.
Cilvēks ir duāls, no vienas puses, mēs vēlamies atrisināt kādu konkrētu jautājumu, problēmu, no otras puses – mēs tai neapzināti pretojamies [apzināta pretestība jau ir cits stāsts].
Kādēļ pretojamies?
Jo tas ir saistīts ar pārmaiņām.
Pārmaiņas mūsu smadzenēm ir potenciāls draugs. Tās ir neērtas [lai cik ļoti tās arī gribētos] un var būt emocionāli sāpīgas.
Tādēļ mūsu smadzenēs automātiski nostrādā psiholoģiskie aizsargmehānismi.
To uzdevums ir pasargāt.
Bet šie mehānismi nerisina problēmu, tie nepalīdz mums veidot labāku dzīvi. Tu vienkārši pielāgojies situācijai.
Tipiski gadījumi, kad pretojamies:
- Nepatīkamas atmiņas.
- Bail no neveiksmes.
- Bail no pārmaiņām.
- Bērnišķīga tieksme pēc baudas.
- Sekundārs ieguvums no esošā stāvokļa.
- Nevēlēšanās mainīt “ērto” pozīciju uz “neērto” – būt aktīvai, mācīties, darīt, mainīt.
- Paaugstināts jūtīgums un trauksmainība.
- Psiholoģiska trauma.
Saskaroties ar šāda veida situācijām, saasinās jūtīgums un mēs “ietērpjamies aizsargbruņās”.
Tomēr mērķis, ir iemācīties pielāgoties situācijai, augt, mainīties, dzīvot un baudīt brīvu dzīvi, bez bruņām. Tajā pat laikā, spēt sevi pasargāt, kad tas nepieciešams.
Tā, kā mehānismi “ieslēdzas” neapzināti, pašai tos pamanīt var būt ļoti grūti vai pat nereāli. Strādājot ar speciālistu, pacelsi tos apzinātā līmenī [tātad, varēsi tos mainīt, ietekmēt] daudz ātrāk.
Par populārākajiem aizsargmehānismiem nākošajos ierakstos.