Toksiskā pozitivitāte vs Cerība & atbalsts
Vai pozitivitāte, optimisms var būt neveselīgs un pat
toksisks???
JĀ!!!
Ja PĀRCENŠAMIES un iekrītam aplamā pozitivitātes purvā, kas ir mānīgs, pat apgrūtinošs, un neļauj mums paskatīties uz notiekošo ar veselīgu pieeju. Līdz ar to ir arī risks būt ar “rozā brillēm” un laicīgi nenovērst kādas situācijas vai nodarīt sev pāri, neļaujot justies tā, kā patiešām tajā brīdī jūties [slikti, bēdīgi, dusmīgi utml.].
Daži piemēri.
- Tev vienkārši jābūt pozitīvai –> Pieļauju, ka ir grūti būt pozitīvai šādā situācijā
- Beidz būt tik negatīva! –> Ir normāli būt negatīvi noskaņotai šajā situācijā
- Nekad nepadodies! –> Ir OK arī padoties. Vai tas būs ideāls rezultāts, ja to izdarīsi?
- Tev jāmeklē labais –> Iespējams šobrīd ir grūti ieraudzīt ko labu šajā. Ko Tu saskati?
- Gan jau tas nav tik slikti, kā liekās –> Tas nav viegli, bet es ticu, ka Tu tiksi ar to galā
- Viss būs kārtībā –> Es saprotu, kādēļ šobrīd šķiet, ka nav labi, un es esmu šeit priekš tevis
Tādēļ tā ir arī viena nozīmīga darba daļa koučinga
sesijās, kad kopā ar klientēm ieskatāmies acīs tām sajūtām, ko viņas patiešām
piedzīvo. Un ļoti bieži tas nav viegli, jo “galva” saka: “Tev jābūt pozitīvai!
Tev jāmeklē risinājums!”
Protams, tam arī jābūt un tas netiek atcelts. Bet, lai
virzītos uz priekšu, ir jāsastopas un jāapzinās tās emocijas, kas ir šobrīd.
Lai saprastu, kurā virzienā risinājums jāmeklē un, no kāda realitātes punkta
ceļš jāsāk.
